Ir naktis,
Spožākas par dienām,
Kad zvaigznes staro ugunīgi.
Un tādos brīžos
Gribas domāt,
Ka kādu mīli ļoti stipri.
Ir dienas,
Tumšākas par naktīm, 
Ar dūmiem debesīs kā pelni.
Un tādās reizēs 
Dzirdi skaidri,
Tu esi viens te pats ar sevi.
Tā seko mēneši un gadi,
Tā paiet laiks,
Un skrieni tu.
Pēc kāda brīža skaties atpakaļ, 
Tur bija iespējas un laime,
Bet biji jauns un biji stulbs.