Politika ir garlaicīga. Tajā pašā laikā tā ir aizraujoša, sarežģīta un ļoti svarīga. No tās ir neiespējami aizbēgt. Politika ir iesaistīta ikviena cilvēka dzīvē, tomēr ne visi cilvēki ir iesaistīti un aktīvi politikā. Mūsdienās, viena no svarīgākām sabiedrības grupām bieži paliek aizkulisēs – jaunieši.

Nacionāla enciklopēdija par Latvijas valsts iekārtu saka: “Latvijas valsts ir demokrātiska republika, kurā suverenā vara pieder Latvijas tautai. Tā ir parlamentāra demokrātija, kur pilsoņu griba tiek pārstāvēta parlamentā jeb Saeimā. Latvijā tiek īstenota varas dalīšana, pastāv likuma vara un nodrošināta cilvēktiesību ievērošana un aizsardzība; tā ir tiesiska valsts.” Mūsu valsts sistēma paredz aktīvo iedzīvotāju iesaisti politiskajos jautājumos. Piedalīšanās vēlēšanās ir uzskatāma par visskaidrāko veidu, kā iesaistīties un ietekmēt valsts politiku. Papildus tam, piketi, protesti, parakstu vākšanas procesi un citi veidi arī ļauj sabiedrībai ietekmēt valdības lēmumus un kopējo valsts virzienu.

Daļa sabiedrības, par kuru bieži aizmirs, sarunā par politiku un politiskajiem lēmumiem ir jaunieši – pusaudži un jaunie cilvēki, kas bieži vien tikai uzsāk iedziļināties politiskajos jautājumos. Uzskats par jauniešiem bieži ir tāds, ka viņi negrib interesēties par valsts politiku, tomēr tas ne vienmēr ir patiesība. Vienmēr būs tie, kas vēlētos iesaistīties, bet jūtās bezspēcīgi, jo vēl nav sasnieguši pilngadību, vai arī nezin par pieejamiem resursiem, kas nodrošinātu, ka viņu balsis tiktu sadzirdētas.

Kā var iesaistīties valsts jautājumos, kamēr neesi pilngadīgs? Kā nejusties bezspēcīgam un piedalīties pārmaiņās? Uz šiem un citiem jautājumiem centīsimies atrast atbildes kopā ar diviem proaktīviem jauniešiem, kas jau šobrīd aktīvi interesējās ar politiku, – Arkādijs un Džonija.

Sarežģītais temats – politika.

Arkādijs ir Džonija abi interesējās ar politiku un savos 20 gados jau iestājās politiskajās partijās, tomēr politika nav vienīgais viņu vaļasprieks. Arkādijs ir rakstnieks ar trīs grāmatu repertuāru, šobrīd viņš studē RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, lai kļūt par farmaceita asistentu. Džonija savukārt šogad sāka mācīties Roterdamas konservatorijas “Codarts” džeza nodaļā, mācoties basģitāru.

Politikas temats var būt uzskatāms par pārāk sarežģītu un garlaicīgu. Tam dažreiz mēdz piekrist arī tie, kas ar to aizrāvās. “Man ar politiku ir tā sauktās “love-hate” attiecības. Man ļoti patīk politika un politiskie procesi, bet vienlaicīgi tie mēdz arī riebties. Piemēram, kad vēlēšanās uzvar kāds kandidāts, kas man šķiet pilnīgi nevietā, kad Saeima nespēj ilgstoši pieņemt šķietami pašsaprotami svarīgus lēmumus utt. Bet neatkarīgi no tā uzskatu, ka, vai patīk, vai nepatīk politika, par to ir jāinteresējas un tā ir ļoti svarīga, jo mēs katrs spējam ietekmēt politiskos procesus savā valstī un globāli,” ar savu viedokli padalījās Džonija. Neskatoties uz to, ka iedziļināšanas politikā tiešām aizņem daudz laika un enerģijas, tas, pēc Arkādija domām, ir nepieciešams: “Mana attieksme pret politiku ir tāda, ka mums vajag darīt tā, lai mūsu valsts saglabātu jauniešus, nevis lai viņi aizbrauktu. Jaunieši ir mūsu valsts tagadne un nākotne, nākamie valsts veidotāji, iespējams kāds no viņiem būs nākamais valsts vadītājs. Jauniešu viedoklis ir jāņem vērā un viņos jāieklausās.”

Abi varoni ir politisko partiju jauniešu nodaļās – Arkādijs ir partijas “Suverēna Vara” dalībnieks, bet Džonija “Kustība Par!”. Katram no viņiem ir savas intereses stāšanās izvēlētās partijās, tomēr galvenais, ko viņi abi atzīt, ir interese un vēlme pēc pārmaiņām.

“Politika ir sarežģīta, gluži ka jebkurš darbs, tā prasa piepūli, atbildību, labas komunikācijas prasmes, zināšanas, uzticību, uzticību saviem vēlētajiem. Taču, tajā pat laikā, politika var būt ļoti interesanta, jo tajā var iegūt daudz ko jaunu, jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, iegūt jaunu pieredzi,” atzīst Arkādijs. Viņa teiktajam piekrīt arī Džonija: “Vispirms vēlējos teikt, ka daļēji piekrītu, jo tas ir atkarīgs no tā, cik ļoti interesējas par politiku un seko līdzi tās procesiem, bet, nedaudz ilgāk padomājot, sapratu, ka noteikti piekrītu, ka politika ir sarežģīta. Manuprāt, tas ir gan tāpēc, ka bieži nav izprotams, kāpēc notiek kaut kas šādi un ne citādi, gan tāpēc, ka politiskie procesi notiek visu laiku un līdz ar to ir tiešām daudz un aktīvi jāseko līdzi, lai nepaliktu neizpratnē par kaut ko. Pati esmu novērojusi, ka mēdz būt reizes, kad palaižu garām nedaudz info, un izprast visu tālāko kļūst ļoti grūti.”

Zinot, ka politika gan ir sarežģīta un prasīgā, jaunieši aicina vienaudžus pievērst vairāk uzmanības valsts politikai. “Pagājušo vēlēšanu laikā bija daudz sarunu ar citiem jauniešiem, kuru laikā saņēmu daudz jautājumu, par ko balsot vai apgalvojumus, ka balsos par partiju “x”, jo “man vecāki teica, lai tā daru”. Reizēm mūsu viedokļi mēdz atšķirties no vecāku, tāpēc ir ļoti svarīgi sekot līdzi politikas procesiem, lai, piemēram, nenobalsotu nejauši par partiju ar viedokļiem, kam pats nepiekrīti, un aicināt arī citus jauniešus darīt to pašu,” saka Džonija.

Ir vēlme, nav zināšanu.

Galvenais jautājums ir, kādas iespējas ir jauniešiem, kam ir vēlme iesaistīties politikā? Tādu īstenībā ir daudz. Vieglāk, protams, ir tām personām, kas jau ir sasniegušas pilngadību. Latvijas Republikas tiesību akti saka, ka par partijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs. Par partijas biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

Cits veids, kā var iesaistīties, ir jauniešu Saeima. “Jauniešu Saeima ir Latvijas parlamenta projekts, kas jauniešiem dod iespēju paust un aizstāvēt savas idejas, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu. Jaunieši piesaka savas idejas vēlēšanām, rīko kampaņu un vāc balsis idejas atbalstam,” informē jauniešu Saeimas mājaslapa. Viena no jauniešu Saeimas priekšrokām ir, ka tajā var piedalīties pusaudži no 15 līdz 20 gadu vecuma. Ja ir vēlme uzsākt savu politisko karjeru jau no skolas sola un ietekmēt sava valsts virzienu, jauniešu Saeima var dod tādu iespēju un kļūt par vajadzīgo rīku.

Kā ar protestiem un parakstu vākšanu? Sapulces, gājiena un piketa organizatoram, pasākuma vadītājam, pasākuma vadītāja palīgam un kārtības uzturētājam ir jābūt pilngadīgam Latvijas pilsonim, nosaka Latvijas Republikas tiesību aktu likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Ikvienam atbilstoši šim likumam ir tiesības organizēt miermīlīgas sapulces, gājienus un piketus, kā arī piedalīties tajos, tomēr ja pasākumā piedalās bērni, pasākuma vadītāja pienākums ir nodrošināt šo bērnu tiesību aizsardzību atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.

Populārākais parakstu vākšanas vietne ir ManaBalss.lv. Tā ir bezpeļņas sabiedriskā labuma nevalstiskā organizācija “Sabiedrības līdzdalības Fonds”, kas plašāk atpazīstama ar platformu ManaBalss.lv. Platforma tika dibināta 2011. gadā un, laikam ejot, tā kļuvusi par organizāciju, kura veido un attīsta digitālās demokrātijas rīkus, veicinot iedzīvotāju iesaisti politiskajos lēmumos. ManaBalss.lv mājaslapa informē, ka ierosināt un atbalstīt iniciatīvas, lai uzlabotu, mainītu un veidotu Latviju labāku var Latvijas pilsoņi vecumā no 16 gadiem.

“Sociālie tīkli ir, manuprāt, labs rīks, kas var palīdzēt. Tajos var atrast informāciju par protestiem, arī par dažādām jauniešu organizācijām – gan NVO, gan partiju jauniešu nodaļām un, protams, organizāciju rīkotām diskusijām. Starp citu, lielākajai daļai liberālo un konservatīvo partiju ir savi jauniešu spēki, kuros iedrošinu stāties jebkuru jaunieti. Protams, jāuzmanās no dezinformācijas, bet sociālajos tīklos ir tiešām daudz labas informācijas par visādiem pasākumiem,” iesaka Džonija.

“Mans uzskats ir, ka ne katram, bet katram otrajam vai trešajām Latvijas jaunietim, no katra Latvijas novada un katras pilsētas vajadzētu iesaistīties politikā, tāpēc ka mums ir jānomaina veca vara. Jāparāda, ka mēs jaunieši esam nākamie valsts veidotāji, ka mēs to nodosim nākamajam paaudzēm un izveidosim Latviju tādu, kādu vēlamies mēs. Mūsu viedokļi ir jāņem vērā un mums jābūt sadzirdētiem,” motivējoši skaidro Arkādijs. Džonija piebilst: “Man šķiet, jaunieši neapzinās, cik tomēr mūsu viedoklim ir liels spēks un cik tas ir svarīgs. Turklāt mēs esam gan savas valsts, gan šīs planētas nākotne, mums noteikti ir jāiesaistās un jārunā par veidiem, kā citiem jauniešiem iesaistīties politikā, jo galu galā visi pieņemtie lēmumi mūsu valstī un pasaulē ietekmēs mūs un mūsu bērnus.”

---

Raksta tapšanas laiks: 2023.gads
2.kurss 1.semestris Latvijas Universitāte