5. maijā, parastajā trešdienā, es devos Jaunpils ielā 13, uz Rīgas ugunsdzēsības un glābšanas 2. nodaļu, lai uzzināt vairāk par galvaspilsētas ugunsdzēsēju darbu un ikdienu. Izrādās, mūsu ugunsdzēsēji ir tiešām gatavi visam.
No paša sākuma, kad sazinājos ar dienesta nodaļas komandieri Ivo Bendradu, saziņa bija laipna un jauka. Jau nodaļā mani gaidīja vairāki ļoti pozitīvi darbinieki, kuri ar entuziasmu piekrita pastāstīt par savu darbu. Par maniem gidiem ugunsdzēsēja profesijā kļuva Arnis Mucenieks, Dairis Oskars Kuzmans un Andrejs Siltāns. Nodaļā satiku arī pārējos otras maiņas darbiniekus.
Ekskursija Rīgas ugunsdzēsības un glābšanas 2. nodaļā sākās ar automašīnu aprīkojuma iepazīšanu. Kā teica Arnis Mucenieks, ugunsdzēsējiem ir jābūt gataviem visam. Ir trīs ugunsdzēsēju automašīnu tipi. Pirmā ir aprīkota ar 3 tonnām ūdens un 200 litriem putu koncentrāta. Tajā ir vietas vadītājam, komandas vadībai un trim ugunsdzēsējiem. Otra mašīna ir atbalsta komanda, tajā ir līdzīgs izkārtojums, bet nedaudz cita funkcija. Ja pirmās mašīnas komanda nodarbojās ar cilvēku glābšanu un uguns dzēšanu, tad otras mašīnas komanda strādā kā atbalsts – viņi meklē hidrantus un nodrošina ūdens pieejamību pirmajai brigādei. Trešā mašīna ir aprīkota ar kāpnēm, tā izbrauc palīgā, ja ir nepieciešamība tikt daudzdzīvokļu mājās, vai citā augstā vietā. Katra no mašīnām ir aprīkota ar tā saucamam kabatām, kur atrodas visi instrumenti, šļūtenes un pārējais, kas var noderēt ugunsdzēsēju darbā.
Atspiedējs, saspiedējs, ģenerators, cirvis, zāģi un pat parasta lejkanna – instrumenti, ir viena no svarīgākam lietam, kas palīdz ugunsdzēsējiem glābt dzīvības. Tomēr tik pat svarīgs ir arī ugunsdzēsēja kostīms, kas pasargā darbinieku no apdegumiem un paviršam traumām. Šīs kostīms sastāv no speciāliem apaviem, biksēm, jakas, speciāla ugunsdzēsēja jostas, ķiveres un cimdiem. Papildus tam, katrā izbraukumā darbiniekiem jāvelk arī gaisa balons un maska, kas nodrošina neatkarīgu gaisa pieejamību. Pēc normatīviem, izsauciena gadījumā ugunsdzēsējiem jāizbrauc no nodaļas 90 sekundēs, kas nozīmē, ka uz sagatavošanos jātērē mazāk minūtes. Pamēģinot piemērīt šo uzvelku pašai, varu droši teikt, tas nav tik viegli, kā var izskatīties. Mērenā tempā un ar palīdzību man tas aizņēma dažas minūtes. Jutējos kā kosmonauts, bet bija ļoti interesanti sajust cik tomēr kārsti ir tajā uzvelkā. Kā to dara profesionāli rādīja Andrejs Siltāns, kurš apmācībās uz ugunsdzēsēja lomu ir tikai 3 mēnešus. Pilnīgi uzvilkt kostīmu viņam sanāca 42 sekundēs.
Vai tad tiešām ugunsdzēsēji izbrauc no nodaļas 90 sekundēs? Īstenībā, dažreiz arī ātrāk. Ekskursijas laikā noskanēja izsauciens. Tobrīd es, Andrejs Siltāns un Arnis Mucenieks atrodamies otrajā stāvā, kur man rādīja darbinieku pieejamas telpas, kā sporta zāle, virtuve, izklaides istaba ar televizoru un pingponga galdu un personīgas istabas. Kā jau minēju, noskanēja izsauciens un sekunžu laikā Andrejs Siltāns pazuda. Pat skrejot viņam līdzi un nošļukšot pa stabu, kas nav izdomāt un tiešām eksistē, es nepaspēju ieraudzīt, kā komanda saģērbās. Paspēju ieraudzīt tikai braucošo prom mašīnu. Neskatoties uz to, ka izsaucienu skaits var būt dažāds katrā dienā, pat mazākie izsaucieni tiek uztverti nopietni un ar lielu profesionalitāti.
Ugunsdzēsēji dzīvo gandrīz kā armijā – katram darbiniekam ir sava maza personīga istabiņa, kurā viņi var atpūsties, kopīga virtuve, sporta un izklaides zāles. Tomēr, Dairis Oskars Kuzmans, kurš pirms darba ugunsdzēsības dienesta dienēja armijā, teica, ka lielāka atšķirība ir ikdienas grafiks. Armijā, pēc viņa vārdiem, ikdiena ir rutīna – katru dienu, tu dari vienu un to pašu vai vismaz ļoti līdzīgo, bet, strādājot par ugunsdzēsēju, neviena diena nav vienāda. Darba grafiks arī atšķiras, ugunsdzēsēji strādā 24 stundas, tad ir trīs dienas atputēs. Arnis Mucenieks tomēr atzīstās, ka īstenībā brīvo dienu sanāk mazāk, jo gandrīz ikviens dienesta darbinieks strādā divās vai pat trīs darba vietās, jo tikai uz ugunsdzēsēja ienākumiem ir ļoti grūti izdzīvot.
Pavadot trīs ar pusi stundu Rīgas ugunsdzēsības un glābšanas 2. nodaļas otras maiņas darbiniekiem, sapratu, ka bez vēlmes strādāt un palīdzēt citiem, ugunsdzēsējos strādāt nav iespējami, jo darbs ir smags gan fiziski, gan garīgi. Arnis Mucenieks teica, ka visi ugunsdzēsēji ir vienādi, viņus nesašķel politika, jo galvenais ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem ir glābt citus, būtu tās cilvēks vai dzīvnieks. Pēc Mucenieka vārdiem, otras maiņas kolēģi viņam ir ne tikai draugi, bet arī otra ģimene, jo bez uzticības vienām otram, šīs darbs būtu pavisam cits.
Pēc dienesta apmeklējuma varu droši teikt, ka laipnums un pozitīvisms, ko sajūtu no nodaļas komandiera, piemīt ari tās darbiniekiem. Jau iepriekš zināju, ka viņu darbs ir ļoti smags, bet negaidīju, ka pēc ekskursijas būtu vēlme atgriezties vēl, lai parunāt vairāk par šo profesiju un tās pārstāvjiem.
Raksta tapšanas laiks: 2024.gads
2.kurss 2.semestris Latvijas Universitāte