“Iespēja iejusties varonī, kura personība var būt ļoti atšķirīga no tavas, palīdz iziet no komforta zonas,” tā jauniete Alise komentēja savu pieredzi ar TTRPG jeb lomu spēlēm. Laikā kad tehnoloģijas un slimības piespiež mūs pavadīt vairāk laika vienatnē, spēles, kas mudina komunikāciju, ir lielā pieprasījumā.
Meklēt jaunas paziņas nekad nebija viegli. Arī jaunieši mūsdienās sastopas ar līdzīgo problēmu. Kā atrast cilvēkus, kas tevi sapratīs? Kā iepazīties, ja nezini ar ko sākt? Interešu grupas ir viena no atbildēm. Zinot, ka tehnoloģiju pasaulē vairāki vaļasprieki ir saistīti ar internetu, lomu spēles ir hobijs, kurā var iesaistīties gan tiešsaistē, gan reālajā dzīvē. Varbūt TTRPG ir risinājums socializācijas trūkumam?
Kas ir TTRPG spēles un kā tās strādā?
TTRPG ir saīsinājums no TableTop Role-Playing Games (no angļu valodas galda lomu spēles). Tās ir sociālās spēles, kuras tiek spēlētas kopā ar draugu grupu pie galda vai tiešsaistē, kur katrs dalībnieks izveido, kontrolē un spēlē izdomātu varoni attīstošā stāstā vai piedzīvojumā. Lielākajā daļā TTRPG viens dalībnieks darbojas kā “spēles meistars” – vadītājs, tiesnesis un spēles koordinators.
Kad tiek pieminētas lomu spēles, bieži pirmais kas nāk prātā ir Dungeons & Dragons (D&D). D&D ir viena no populārākiem lomu spēlēm. To 1974. gadā izveidoja Gerijs Gigaks un Deivs Arnesons. Spēle izauga un balstījās uz divām spēļu piemēriem – Wargame un Chainmail, – pievienojot arī savus papildus noteikumus un izmaiņas.
Wargame ir stratēģijas spēle, kurā divi vai vairāki spēlētāji pavel bruņotajiem spēkiem simulējot militāru operāciju. Dungeons & Dragons no Wargame atšķīrās ar to, ka tas ļāva spēlētājam izveidot un spēlēt savu varoni, nevis militāro vienību. Īsumā, spēlētājam ir iespēja veidot savu personīgo varoni, kuram var piešķirt īpašo raksturu.
Spēles gaitā, spēlētāju rīcību rezultātā varoņi iegūs pieredzes punktus, kas uzkrājas un galu galā ļautu viņiem paaugstināt savu “līmeni”, paplašinot viņu “statistiku”. Kaujas un citi spēles notikumi tika atrisināti, izmantojot speciālus kauliņus un rezultātu tabulas. Spēlētāji varēja ne tikai izvēlēties piedzīvojumu scenārijus, kurus veido un pārdod spēles izdevēji, bet arī var izveidot savus scenārijus, izmantojot pieejamus spēles noteikumus.
1977. gadā spēle tika sadalīta divās daļās – oriģināla D&D spēle un sarežģītāka Advanced Dungeons & Dragons (AD&D), kas kopš tā laika turpināja attīstīties atsevišķi.
Mūsdienās eksistē vairākas TTRPG spēles. Populārākie piemēri ir jau minētais Dungeons & Dragons, Pathfinder, Starfinder, Call of Cthulhu un citas. Katrā no nosauktiem lomu spēlēm var atšķirties pasaule, kurā notiek piedzīvojumi, likumi, iespējamie varoņu konstrukcijas, tomēr galvenā daļa – lomu spēlēšana – paliek kopīga.
Lai spēlētu galda lomu spēles, ir nepieciešama grupa cilvēku, spēles noteikumi un iztēle. Parasti ir 3 līdz 6 spēlētāji, tostarp viens “vadītājs” vai “meistars”, kas vada stāstu un spēles gaitu. Izvēlieties spēli, kas jums patīk, piemēram, Dungeons & Dragons vai Pathfinder. Katrs spēlētājs, izņemot meistaru, izveido savu varoni, izmantojot spēles noteikumus, kas ietver rases, klases, prasmju un spēju izvēli. Meistars stāsta par izdomāto pasauli, notikumiem un sākuma situāciju, kurā nonāk varoņi. Spēlētāji izlemj, ko viņu varoņi dara, bet meistars stāsta, kas notiek rezultātā, izmantojot kauliņu metienus, lai izlemtu dažu darbību iznākumu. Spēle var ilgt vienu tikšanos vai vairākus gadus, atkarībā no stāsta un grupas vēlmēm. Galvenais lomu spēlēs ir radošums un spēja iedziļināties savā varoņā, spēlējot un reaģējot uz notikumiem. Spēlētājiem jāstrādā kopā, lai risinātu problēmas, cīnītos ar ienaidniekiem un attīstītu stāstu. Galvenais mērķis ir izklaidēties, radīt neaizmirstamus stāstus un baudīt kopīgu laiku ar draugiem.
Jaunieši un socializācija.
Latvijā tāpat kā citās valstīs jaunieši ir ļoti svarīga sociāla grupa. Pusaudžiem ir nepieciešama ne tikai laba izglītība, bet arī iespēja uz socializāciju. Laiks ar vienaudžiem un komunikācija ir svarīga daļa jauniešu attīstībā. Līdz ar tehnoloģiju evolūcija un Covid-19 izraisīto situāciju, daudz jauniešu izvēlās vairāk palikt mājās, nevis izmantot savu brīvo laiku pastaigām ar draugiem.
Šogad decembrī Bauskā tika atvērtas biedrības “Laiks jauniešiem” jaunās telpas, ziņo portāls Bauskas Dzīve savā rakstā “Jauniešu socializācijai un attīstībai iekārtotas jaunas telpas Bauskā”. Šīs raksts stāsta ne tikai par iespējam un plāniem, ko piedāvā jauno telpu īpašnieki, bet arī par jauniešu socializācijas īpatnību un pieprasījumu. «Te Bauskas novada jauniešiem būs vēl viena vieta, kur attīstīties, pilnveidot savas prasmes dažādos veidos un socializēties, sadarboties ar citiem,» pauž G. Jankovskis intervijā ar Bauskas Dzīve portālu. Jauno telpu izveide jauniešu socializācijai un attīstībai parāda pieprasījumu šajā nozarē.
It īpaši socializācijas trūkumu jaunieši izjutēja Covid-19 laikos. Portāls LSM.lv televīzijas programmā Panorama 2021.gadā veica sižetu par pusaudžu sajūtu un dzīves izmaiņu saistībā ar izolāciju.
Šobrīd, neskatoties uz to, ka skolas un papildus nodarbības ir atgriezušies skolēnu dzīvē, daudz jauniešu joprojām satiekas ar grūtībām, komunicējot ar vienaudžiem. Dažreiz atrast piemērošo sev draugu loku, kur tavi biedri būtu ar tevi “uz viena viļņa” ir ļoti sarežģīti, un ar tehnoloģiju un sociālo mediju attīstību vairāk pusaudžu meklē draugus internet vidē.
TTRPG ir risinājums?
Kā spēle var kļūt par socializācijas trūkuma risinājumu? Lomu spēles vienmēr ietver sevī komunikāciju ar citiem, vai ar pasauli. No pašas piedzimšanas bērni iesaistās lomu spēlēšanā. Vecāku attēlošana ir svarīga bērna attīstības stadija, kas bērnam māca pārvērst vizuālo informāciju mentālā līmenī, proti, saprast to, skaidro Delfi.lv rakstā “Mazais parodiju meistars: kādēļ bērniem ir svarīgas lomu spēles”. Ja no pašas bērnības lomu spēles iemāca mūs komunicēt ar pasauli, tad varbūt arī pusaudžu vecumā spēles, kas iesaista mūs izdomātās sociālajās situācijās var mūs kaut ko iemācīt?
Viktors, Leila un Alise piedalās lomu spēlēs jau kādu laiku. Visi trīs par TTRPG pirmo reizi dzirdēja ap 14-15 gadiem caur seriāliem vai sociāliem medijiem. Jaunie cilvēki vairs nav pusaudži, tomēr ar prieku piekrita pastāstīt par savu pieredzi.
Divdesmit-trīs gadīgais Viktors pastāstīja, ka ar TTRPG spēlēm iepazinās caur seriālu “Futurama”. Tobrīd lomu spēles Viktoru neieinteresēja: “Es nezināju, kā to uzsākt, ar ko. Tas likās par kaut ko tik tālu no manis. Tādu, kas mani nekad neskars. Kas eksistē tikai medijos.” Tomēr savu studentu gados jaunietis pirmo reizi izmēģināja lomu spēli Pathfinder kopā ar savu kursa biedreni un viņas paziņām. “Bija vienkārši interesanti. Biju ļoti pārsteigts, kad uzzināju, ka mums Latvijā ir cilvēki, kas spēlē TTRPG. Izrādījās, ka mums ir daudzi, kas ar šo nodarbojas. Ar kursa biedreni un viņas kompāniju spēlēju kādu laiku, pirms kovida. Tad kovids nolika visu savās vietās (smējās). Un no tā laika es nespēlēju. Nu un tikai nesen es to izdomāju atjaunot, pats jau būdams spēles meistars. Ja tu to neuzsāksi, tad neviens neuzsāks,” teica Viktors. Šobrīd vīrietis strādā par programmētāju un vada spēles sesijas brīvdienās.
Studente Leila pastāstīja līdzīgo stāstu. Jauniete par TTRPG uzzināja savu pusaudžu gados no seriāla “Stranger things”. “Tad es tikai uzzināju, ka tas eksistē. Nebija tāda pamata, kāpēc es nespēlēju,” pastāstīja Leila. Viņa stāsta, ka šobrīd motivēja uzsākt spēlēt tiešsaistes podkasti, kur citi cilvēki spēlē D&D. Tas izraisīja vairāk intereses un tagad viņa spēle ar draugiem lomu spēli Pathfinder.
Alise savu pieredzi raksturo ļoti iedvesmojoši. Neskatoties uz to, ka jauniete neatceras kur tieši uzzināja par lomu spēlēm, TTRPG viņu ieinteresēja uzreiz. “Kopš es uzzināju [par TTRPG], vienmēr ļoti gribējās pamēģināt, bet nekad nebija iespējas. Pārsvarā tāpēc, ka nebija sapratnes kā to var organizēt. Draugiem, ar ko es draudzējos tajā laikā, tas neinteresēja. Pašai to plānot man negribējās, meklēt, tajā laikā, arī nebija vēlmes, tomēr kad, ap pāriem mēnešiem atpakaļ, parādījās iespēja caur paziņām atrast kompāniju ar ko spēlēt, tad jā. Tagad spēlēju ar prieku.” Šobrīd Alisei ir 21 gads, un šī ir viņas pirmā pieredze spēlējot Pathfinder ar draugiem.
Visi trīs par lomu spēlēm atzīst, ka fantāzija ir viena no svarīgākām prasmēm, ko jāiemācās un jāattīsta spēles gaitā. “Piemēram, Pathfinder. Tā ir ļoti dziļa un kompleksa spēle. Tur ir daudz noteikumu, bet tas neatņem no spēles fantāzijas aspekta,” saka Laila. Viktors savukārt uzskata, ka TTRPG attīsta ne tikai iztēli: “Noteikti fantāziju, improvizāciju, ja tā nav iztēles daļa, sociālas prasmes, savā veidā retoriku un aktiermākslu, jo jāuzņemas kāda cita lomu, iejusties varonī.” Alise piebild, ka komunikācijas prasmes ir arī ļoti svarīga spēles daļa: “Spēles gaitā bieži parādās momenti, kad kādu varoni ir jāpārliecina kaut kā. Spēlē šīs prasmes nosaukums ir diplomātija, un tas tiešām piespiež labi padomāt par to, ko un kā to teikt.” Jauniete atzīmē arī lēmumu pieņemšanas un kompromisu meklēšanas prasmju attīstību lomu spēļu laikā.
Sarunas laikā bija skaidri redzams, ka intervētie aizraujas ar TTRPG spēlēm un ap to saistītiem hobijiem. Piemēram, Viktors kādu laiku veidoja 3D modeļus, kurus pēc tām krāsoja, un spēles kauliņus. Leila un Alise pieminēja šogad iznākošo video spēli “Baldur’s Gate 3”, kas tika veidota balstoties uz Dungeons & Dragons piektās versijas. Kopumā lomu spēles tika aktualizētas masu mēdijos no jauna kopš seriāla “Stranger things” iznākšanas. Covid-19 arī ienesa svaigu gaisu šaurajā TTRPG kopienā, kad pieauga interese tiešsaistes lomu spēlēs.
Uztraukties, ka lomu spēles nav piemērotas pusaudžiem nevajag, gan Alise, gan Viktors pieminēja vairākas spēļu veidus, kas ir adoptēti bērniem un jauniešiem. “Tie ir piemēroti visiem kas grib. Visi, kas var saprast noteikumus un konceptus, var spēlēt. Pat mazie bērni var. Ir dažādi rpg, ir, piemēram, rule-light rpgs (viegla-noteikuma lomu spēles), kur visi noteikumi var iederēties uz divām lapaspusēm. Ja cilvēkam ir fantāzija un viņš ir gatavs pasēdēt un kaut ko saprast, tad protams var spēlēt,” uzskata Viktors.
Socializācija – tās ar ko arī sākās šī saruna. Vai tad TTRPG tiešām palīdz vairāk komunicēt? “Jā, es tā domāju. Caur manu grupu es satiku jaunus cilvēkus,” komentē Leila. “Protams,” saka Viktors, “pēc manas pieredzes, parasti tev nav cilvēku grupas ar ko spēlēt, tāpēc tev jāveido kādu kompāniju, ar cilvēkiem, kurus tu varbūt gandrīz arī nepazīsti.” Jaunietis atzīst, ka viņam parādījās jaunas sociālas un draudzīgas saistības ar cilvēkiem, kurus no sākumā viņš vispār nepazīsta, spēles dēļ. “Ja kāds grib atrast draugus, var apmeklēt Facebook un Discord vietnes, kur cilvēki meklē spēlētājus. Tur var atsaukties, jūs uzaicinās, tā arī var atrast jaunus draugus,” piebilda Viktors. Alise, savukārt, saka: “Visgrūtākais ir tiešām atrast ar ko spēlēt. Mums Latvijā, manuprāt, TTRPG nav ļoti attīstīti un tās ir ļoti aizvērtas kopienas, jo pārsvarā cilvēki spēlē vai nu tiešsaistē, vai arī ar cilvēkiem, kurus jau pazīst. Varbūt ja jaunietis vai pieaugušais vienatnē meklē, kur spēlēt, tas var būt daudz sarežģītāk.” Tomēr jauniete piedāvā arī risinājumu šai problēmai: “Mums Latvijā ir tāds festivāls, kā “UniCon”, un šajā pasākumā var atrast cilvēkus, kas spēlē, un tos, kas veido video un podkastus par šo tēmu. “UniCon” būtu tā vieta, ar kuru es iesāktu sākt, jo tur ir cilvēki, kas ir gatavi pastāstīt par spēļu noteikumiem, par dažādu spēļu atšķirībām. Piemēram, kāda ir atšķirība starp D&D un Pathfinder vai Warhammer. Ja pusaudzis jau zina par šo pasākumu, šī būtu vieglāka vieta, no kurienes sākt.”
Neskatoties uz to, ka TTRPG Latvijā ir šaura kopiena, kurā var būt grūti iekļauties, tas ir vēl viens veids, kā izveidot komunikāciju vieglāku un izklaidējošāku. “Katrs spēlē savādāk, un iespēja iejusties varonī, kura personība var būt ļoti atšķirīga no tavas, palīdz iziet no komforta zonas,” teica Alise par spēles pieredzi. Kas vēl ir jaunu paziņu meklēšana, ja nē savas komforta zonas pamešana. TTRPG piedāvā iespēju ikvienam uzņemt varoņa lomu, cīnītos ar pūķiem, veidojot diplomātiskas attiecības ar karaļiem, vai vienkārši jautri pavadot laiku ar draugiem.
Raksta tapšanas laiks: 2023.gads
2.kurss 1.semestris Latvijas Universitāte